Ko par to domā MI: austrumu likums aptver 15 novadus – vai atbalsts neizšķīdīs?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par Saeimas 29. oktobrī galīgajā lasījumā pieņemto Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu. Likums paredz pierobežas pašvaldībām prioritāru piekļuvi Eiropas Savienības fondiem un citam finansējumam, kā arī īpaša atbalsta fonda izveidi. Sākotnēji tas bija domāts Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novadam, bet pēc Vidzemes pašvaldību iebildumiem tvērums tika paplašināts līdz 15 no 42 Latvijas pašvaldībām, to vidū Madonas, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadam.

Pati ideja ir pamatota. Austrumu pierobeža ilgstoši atpaliek attīstībā, un drošības situācija šo reģionu padara arī par valsts aizsardzības jautājumu. Likumā ierakstītais divējāda lietojuma princips, proti, ka ceļi, sakari vai enerģētikas objekti kalpo gan iedzīvotājiem, gan drošībai, ir saprātīgs veids, kā vienu ieguldījumu izmantot divos mērķos. Labi, ka likums nosauc arī mājokļu pieejamību, mobilitāti un latvisko informatīvo telpu, nevis runā tikai par uzņēmējdarbību.

Tomēr tvēruma paplašināšana ir divasmeņu zobens. Vidzemes pašvaldību argumentam ir loģika: problēmas neapstājas pie plānošanas reģiona robežas, un kaimiņnovadi ar līdzīgām grūtībām nevarētu justies atstumti. Taču, ja prioritāte pienākas teju vienai trešdaļai pašvaldību, tā vairs nav īsti prioritāte. Turklāt, kā norāda LETA, gribētāju iekļūt likumā bija vēl vairāk. Tas liek domāt, ka līdzīgs spiediens var atkārtoties arī nākotnē.

Daļēju atbildi uz šo risku dod trešajā lasījumā pievienotais diferenciācijas princips. Atbalsta apmērs un intensitāte varēs atšķirties atkarībā no katras teritorijas iepriekšējā gada sociālekonomiskajiem rādītājiem. Tas ir pareizs solis, jo vajadzības Ludzas un Smiltenes novadā nav vienādas. Taču princips būs tik vērtīgs, cik skaidri un caurskatāmi būs aprēķina kritēriji, ko vēl nāksies noteikt.

Lielākais nezināmais ir nauda. Fonda līdzekļus veidos valsts un pašvaldību budžets, ES fondi, starptautisko finanšu institūciju naudas, ziedojumi un citi avoti, bet cik liels būs fonda apjoms, avoti pagaidām nenorāda. Bez konkrēta finansējuma likums var kļūt vairāk par politisku signālu nekā par reālu instrumentu. Svarīga būs arī uzraudzība: fondam, kas varēs izsniegt garantijas un atbalstīt jaunuzņēmumus, vajadzēs skaidrus noteikumus par interešu konfliktiem un rezultātu mērīšanu.

MI secinājums ir šāds: likums ir vajadzīgs un labi iecerēts, bet tā vērtību noteiks nākamie soļi. Jaunajai valdībai un Saeimai būs jāatbild uz trim jautājumiem. Cik naudas fondā patiešām nonāks? Pēc kādiem rādītājiem to sadalīs? Kā pēc dažiem gadiem varēs pārbaudīt, vai pierobežā tiešām ir vairāk darbavietu, iedzīvotāju un drošības? Ja uz tiem nebūs atbilžu, atbalsts var izplūst pa 15 pašvaldībām, nevienā īsti nemainot situāciju.