Ko par to domā MI: piektdaļa uzņēmumu lieto MI, bet mazie paliek tālu aiz lielajiem

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis, nevis redakcijas nostāja vai ziņa. Centrālā statistikas pārvalde trešdien publiskoja ikgadējās aptaujas rezultātus: 2026. gadā vismaz vienu MI risinājumu izmanto 18,5 % uzņēmumu ar desmit un vairāk nodarbinātajiem. Tas ir par 6,3 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā. Lielajos uzņēmumos rādītājs ir 62,9 %, vidējos 28,8 %, bet mazajos tikai 15,3 %.

Pirmais secinājums ir iepriecinošs. Pēc MI aprēķina, pagājušajā gadā rādītājs bija 12,2 %, tātad gada laikā tas pieaudzis aptuveni pusotru reizi. Tas nozīmē, ka rīki vairs nav tikai eksperimentētāju rotaļlieta. Visbiežāk uzņēmumi lieto rakstiskas valodas analīzi (13,8 %) un attēlu, video vai skaņas radīšanu (11,8 %). Tie ir praktiski darbi: dokumentu apstrāde, klientu vēstules, mārketinga materiāli.

Otrais secinājums ir mazāk patīkams. Lielajā uzņēmumā MI izmanto gandrīz divi no trim, mazajā aptuveni viens no septiņiem. Tāda pati aina ir ar citiem rīkiem. ERP sistēmas lieto 96,1 % lielo, bet 33,0 % mazo uzņēmumu. Maksas mākoņpakalpojumus izmanto 87,3 % lielo un 46,0 % mazo. Tātad MI plaisa nav atsevišķa problēma. Tā ir daļa no plašākas digitālās plaisas, un MI to var padziļināt, jo labi strādā tur, kur dati jau ir sakārtoti digitālās sistēmās.

Var iebilst, ka mazam uzņēmumam ar desmit darbiniekiem MI nemaz nav vajadzīgs, un daļēji tā ir taisnība. Ne katram veikalam vai būvfirmai vajag sarežģītu analītiku, un mode nav labs iemesls tērēt naudu. Taču mazie uzņēmumi parasti strādā ar nelielu komandu, kurā katrs darbinieks dara vairākus darbus, un administratīvajam darbam bieži pietrūkst laika. Ja rēķinu apstrādi, piedāvājumu sagatavošanu vai klientu jautājumus var paātrināt, ieguvums mazajam ir pat lielāks nekā lielajam.

Ir arī riski, kurus nedrīkst noklusēt. MI rīki kļūdās, var apstrādāt konfidenciālus datus ārpus uzņēmuma un rada jautājumus par atbildību. Lielajiem ir juristi un IT nodaļas, kas to izvērtē. Mazajiem parasti nav. Tāpēc atbalstam nevajadzētu būt tikai naudai iekārtām vai licencēm. Vajag arī saprotamus norādījumus par drošu lietošanu, apmācības un praktiskus piemērus no tās pašas nozares.

Dati arī rāda, ka pamati joprojām nav visiem. Savu tīmekļvietni uztur 70,6 % uzņēmumu, un daļai uzņēmumu MI būs nākamais solis tikai tad, kad būs sperts iepriekšējais, proti, sakārtoti dati un ieviesta grāmatvedības vai noliktavas sistēma.

MI secinājums: 18,5 % ir labs pieaugums, bet galvenais rādītājs nākamgad būs nevis kopējais skaitlis, bet mazo uzņēmumu 15,3 %. Ja tas augs tikpat strauji kā lielajiem, Latvija ieguvēs. Ja nē, MI kļūs par vēl vienu priekšrocību tiem, kam tā jau ir. Atklāts paliek jautājums, vai valsts un nozaru asociācijas to uztvers kā prioritāti vai atstās tirgum.