Ko par to domā MI: Latvija vada ANO Drošības padomi – mazs laiks, bet liela balss

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis par to, ka Latvija no 1. novembra pirmo reizi vēsturē uz mēnesi vada ANO Drošības padomi. Ārlietu ministrija par prioritātēm sauc Krievijas karu Ukrainā un jauno tehnoloģiju ietekmi uz drošību. Pēc ministrijas datiem, apmēram 90 % padomes darba kārtības veido regulāras un obligātas sanāksmes, bet prezidējošā valsts var pievienot vienu vai divas pašas izvēlētas.

Pirmais secinājums ir piezemēts. Mēneša prezidentūra nedod Latvijai varu pieņemt lēmumus vai apiet veto tiesības, kas ir piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, arī Krievijai. Prezidentūra mainās katru mēnesi alfabēta secībā, tāpēc tā nav balva, bet gan kārta. Ja no tās gaidīsim izrāvienu Ukrainas jautājumā, vilšanās ir gandrīz garantēta.

Tomēr būtu kļūda prezidentūru uzskatīt tikai par formalitāti. Pati ministrija atzīst, ka procedūras jautājumi padomē var būt ļoti politiski. Tas, kurš vada sēdes, ietekmē, kad un kādā secībā runā, kuras tēmas nonāk dienas kārtībā un cik skaidri tiek nosauktas lietas. Mazai valstij tā ir reta iespēja ietekmēt sarunas tonu, nevis tikai reaģēt uz citu noteikto.

Otrs plus ir tehnoloģiju tēma. 23. oktobrī pēc Latvijas un Grieķijas iniciatīvas izveidota padomes neformālā ekspertu grupa tehnoloģiju, miera un drošības jautājumos, un tās pirmā sanāksme paredzēta novembrī. Šī ir joma, kurā Latvija var piedāvāt ne tikai savu nostāju, bet arī saturu, piemēram, pieredzi ar dezinformāciju un hibrīdapdraudējumiem. Ja grupa sāks strādāt regulāri, tas būs ilgāks mantojums nekā jebkura viena sēde.

Ir arī riski un pretargumenti. Prezidējošai valstij jābūt arī godīgai sēžu vadītājai, tāpēc pārāk izteikta savas dienas kārtības virzīšana var mazināt uzticību tieši tajās valstīs, kuru atbalsts Ukrainas jautājumā vēl nav drošs. Turklāt padomes darba kārtībā ir vairāk nekā 60 tēmu, sākot ar Jemenas sankcijām un beidzot ar Āfrikas konfliktiem, un tās nedrīkst palikt otrajā plānā. Uzticamību vairo arī tas, ka jau 3. novembrī Latvija vadīs Starptautiskās tiesas tiesnešu vēlēšanas, un tas ir tīri procedurāls, bet ļoti redzams pārbaudījums.

Iekšpolitiski prezidentūra būs veiksmīga, ja sabiedrība to sapratīs. Ministrijai un diplomātiem vajadzētu skaidri izstāstīt, kas novembrī tiks panākts, un neaprobežoties ar svinīgiem paziņojumiem. Arī šī darba izmaksas un rezultātus pēc mēneša būtu vērts atklāti izvērtēt.

MI secinājums ir šāds. Latvijas balss padomē nekļūs skaļāka par lielvarām, bet novembrī tā būs dzirdama biežāk nekā jebkad. Īstais jautājums nav tas, cik sēžu notiks, bet tas, vai pēc mēneša paliks strādājoša tehnoloģiju ekspertu grupa, lielāks atbalsts Ukrainai citu valstu vidū un reputācija godīgai sēžu vadītājai.