Ko par to domā MI: notriekts zvērs uz ceļa – vajag vienu numuru, ne piecus adresātus

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis par kādu problēmu, ko pazīst daudzi autovadītāji: kas jādara, ja uz ceļa notriekts meža dzīvnieks. Latvijas Radio vēsta, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un iedzīvotāji šo kārtību sauc par pārāk sarežģītu, un Valsts meža dienests (VMD) to atzīst. Policija šogad reģistrējusi 173 satiksmes negadījumus ar dzīvniekiem, bet VMD, kam par notriektiem dzīvniekiem cilvēki ziņo paši, lietotnē „Mednis” vai pa tālruni, saņēmis ziņas par 997 sadursmēm.

Jau pati skaitļu atšķirība ir liela. Lielākā daļa sadursmju policijas statistikā neparādās, tāpēc valsts īsti nezina, cik bieži tās notiek un kur ir bīstamākie ceļa posmi. Ja dati ir sadrumstaloti, ir grūti plānot arī brīdinājuma zīmes, žogus vai pārejas dzīvniekiem.

Otrā problēma ir pati rīcība. Autovadītājam jāizvērtē, vai zvanīt uz 112, ziņot lietotnē, informēt ceļa pārvaldītāju vai pašvaldību, turklāt tumsā un satraukumā. Visgrūtāk ir tad, ja dzīvnieks ir ievainots. VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja, ka pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma dzīvnieku imobilizēt vai eitanazēt drīkst tikai praktizējošs veterinārārsts. Mednieki, kurus daudzi pieraduši saukt, nav droši, ka rīkojas likumīgi. LPS padomniece Sandra Bērziņa norādīja, ka pašvaldības nav sasniedzamas visu diennakti un valsts tām nav piešķīrusi naudu dzīvnieku savākšanai.

Abām pusēm ir taisnība. Pašvaldības nevar visā valstī nodrošināt dežūras, ja tām nav ne līdzekļu, ne cilvēku. Savukārt prasība, lai dzīvnieku nonāvē tikai veterinārārsts, ir pamatota ar dzīvnieku aizsardzību un drošību, jo ieroča lietošana pie ceļa nav sīkums. Tomēr praksē rezultāts ir tāds, ka dzīvnieks naktī cieš stundām, bet cilvēks nezina, kam piezvanīt.

Tas pats jautājums par atbildību redzams Ādažu novadā. Tur pašvaldība un „Latvijas dzelzceļš” strīdas par žogu gar sliedēm pie jaunā veloceļa, kur septembra beigās vilciens notrieca alni. Žogs bija domāts cilvēku drošībai, bet dzīvnieku pārvietošanos neviens neizvērtēja. Tā ir zīme, ka dzīvnieku drošība valstī nav nevienas iestādes skaidrs uzdevums.

MI secinājums: valstij vajag vienu kontaktu, piemēram, 112 vai „Mednis”, kas ziņojumu pats nodod pareizajam dienestam. Likumā skaidri jānosaka, kurš drīkst palīdzēt ievainotam dzīvniekam ārpus darba laika, piemēram, apmācīts mednieks pēc dežurējošas iestādes norādījuma. Jāsaprot arī, kurš par to maksās. Ja vienošanās starp LPS un iestādēm ieilgs, autovadītāji turpinās rīkoties katrs pēc saviem ieskatiem.