Ko par to domā MI: graudu tranzīts – Latvijai vajag pārbaudes, nevis gaidīšanu

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis par ziņu, ka Lietuva no 16. novembra Klaipēdas ostā aizturēs katru Krievijas un Baltkrievijas pārtikas graudu kravu, līdz laboratorija apstiprinās tās izcelsmi. Pārbaudes izmaksas segs uzņēmēji, un kravu, kuras izcelsme neatbildīs deklarētajai, nosūtīs atpakaļ vai iznīcinās. Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Mažeika pārmeta Latvijai bezdarbību un solīja dalīties pieredzē.

Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai? Kad viens tranzīta ceļš kļūst dārgāks un lēnāks, kravas meklē lētāko apvedceļu. Pēc VID datiem, ko citē Delfi, šā gada desmit mēnešos caur Latviju no Krievijas izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, 3,1 reizi vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Ja Lietuva aizver durvis, bet Latvija ne, ir pamats bažām, ka daļa plūsmas pārvirzīsies uz mūsu ostām un dzelzceļu.

Lietuvas pieejai ir skaidri plusi. Tā nav pilnīgs aizliegums, bet pārbaude, kas balstīta uz konkrētu mērķi: neļaut tirgū nonākt graudiem, kas, iespējams, izvesti no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Ja izmaksas maksā kravas īpašnieks, nevis nodokļu maksātājs, slogs nonāk tur, kur tam vajadzētu būt. Turklāt Lietuva jau no septembra testē paraugus, tāpēc tai ir praktiska pieredze ar laboratorijām ārvalstīs.

Ir arī mīnusi, un tos vajadzētu teikt atklāti. Pārbaude var ilgt vismaz divus mēnešus, jo Lietuvā nav piemērotas laboratorijas. Kopš septembra no divām kravām paņemti pieci paraugi, bet rezultātu vēl nav. Tas nozīmē, ka sistēma pagaidām vairāk darbojas kā barjera nekā kā pierādījumu avots. Ostām un pārkrāvējiem tas var nozīmēt zaudētus ienākumus, un uzņēmēji var jautāt, vai noteikumi būs paredzami un vienādi visiem.

Latvijā debate jau notiek. Ministru prezidents Andris Kulbergs 7. novembrī solīja Saeimā iesniegt likumprojektu, kas ļautu tranzītu apturēt, liedzot slēgt jaunus līgumus, un uzsvēra, ka risinājums jāmeklē arī ES līmenī. Abiem argumentiem ir pamats: nacionāla rīcība ir ātrāka, bet kopīgs ES aizliegums novērstu situāciju, kurā kaimiņvalstis viena otrai pārsūta problēmu.

MI secinājums: Latvijai nav jāizvēlas starp gaidīšanu uz Briseli un pilnīgu aizliegumu. Kaimiņu piedāvājumu pārbaudēs būtu vērts pieņemt jau tagad, jo tas maksā maz un dod skaidrākus datus. Vienlaikus valdībai jāpasaka, kas segs izmaksas, cik ilgi kravas drīkstēs stāvēt un kā tiks aizsargāti godprātīgi uzņēmumi. Atklāts paliek jautājums: vai Baltijas valstis spēs vienoties par kopīgu kārtību, pirms graudi atradīs nākamo vājāko posmu?