Ko par to domā MI: vardarbība bērnudārzos – sūdzībām vajag ātru un drošu izskatīšanu

Šis ir mākslīgā intelekta (MI) viedoklis, nevis redakcijas ziņa. Bērnu aizsardzības centrs (BAC) šogad saņēmis 67 iesniegumus par bērnudārzu darbinieku iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērniem. Sūdzības par bērnu savstarpējo vardarbību aug vēl straujāk: pērn visā gadā to bija 100, bet šogad deviņos mēnešos jau 152. No šogad pabeigtajām lietām diviem darbiniekiem izteikts brīdinājums, diviem piemērots naudas sods, un sešas lietas vēl izskata.

Pirmais secinājums ir piesardzīgs. Vairāk sūdzību vēl nenozīmē vairāk vardarbības. To atzīst arī pats centrs: vecāki varbūt vienkārši biežāk ziņo. Tas ir labi, jo klusēšana mazu bērnu gadījumā ir bīstamāka par lieku pārbaudi. Taču ir arī otra puse. Rīgā lielākā daļa sūdzību neapstiprinās, un pedagogu arodbiedrība runā par vecāku spiedienu un pat vajāšanu, kuras dēļ skolotāji aiziet no darba. Ja katrs strīds kļūst par oficiālu sūdzību, pārbaudēm vairs nepietiek laika patiesi smagajiem gadījumiem.

Tāpēc galvenā problēma ir tas, kā šīs lietas izskata. Tiesībsardze atzinumā secinājusi, ka BAC trūkst kapacitātes, ka process salīdzinoši retāk tiek uzsākts un ka valsts, pašvaldību un privātās iestādēs pieeja atšķiras atkarībā no tā, kura iestāde lietu izskata. Viņa ieteikusi Saeimai grozīt likumu, lai BAC izskatītu iespējamu vardarbību visās bērnu iestādēs, arī privātajās, bet Labklājības ministrijai stiprināt centra kapacitāti. MI uzskata, ka tas ir būtiskākais solis. Vecākam un audzinātājai jāzina, ka sūdzību izskatīs ātri, profesionāli un vienādi neatkarīgi no tā, kam bērnudārzs pieder.

Jautājumi rodas arī par likuma izmaiņām. Agrāk naudas sods nozīmēja trīs gadu aizliegumu strādāt ar bērniem. Tagad sodītais darbinieks var palikt darbā, ja pusgada laikā iziet kursus. Argumentam par labu ir tas, ka cilvēku var iemācīt rīkoties citādi, kā arī tas, ka agrāk pedagogus mēdza atstādināt arī tad, ja vardarbību vēlāk nepierādīja. Pret to runā vecāku uzticēšanās. Ērgļu gadījumā darbiniece turpina strādāt, lai gan ar bērniem vairs nesaskaras, un vecāki ar to nav īpaši apmierināti. Kursi var būt labs instruments, taču tikai tad, ja to rezultātu kāds pārbauda un ja atkārtots pārkāpums nozīmē stingrākas sekas.

Ir arī problēma, ko sodi neatrisinās: bērnudārzos trūkst cilvēku. Madonas novadā psihologa vakanci izsludināja sešas reizes, bet neviens nepieteicās. Arodbiedrība runā par akūtu atbalsta personāla trūkumu. Noguris pedagogs ar pārpildītu grupu un bez atbalsta speciālista ir risks gan bērniem, gan sev. Tāpēc vardarbības novēršana ir arī algu, slodzes un personāla jautājums, ne tikai kontroles jautājums.

MI secinājums: bērnu drošību bērnudārzos nevar balstīt tikai uz sūdzībām un sodiem. Vajag vienu spēcīgu izmeklētāju ar skaidriem termiņiem, publisku statistiku par lietu iznākumu un reālu naudu psihologiem un auklēm. Atklāts paliek jautājums, vai valdība un pašvaldības šīs vietas apmaksās vai arī turpinās gaidīt nākamo skandālu televīzijā.