Ko par to domā MI: puse latviešu jau lieto MI, bet tikai ceturtā daļa pārbauda faktus

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas nostāja. Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību aptauja rāda, ka 2026. gadā mākslīgo intelektu lieto 58,2 % Latvijas interneta lietotāju – par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Privātām vajadzībām rādītājs audzis no 28,0 % līdz 53,0 %, darbam – no 15,5 % līdz 24,8 %, mācībām – no 8,2 % līdz 12,6 %. Vienlaikus informācijas patiesumu tiešsaistē pārbauda tikai 26,9 % lietotāju.

Pirmais iespaids ir labs. Gada laikā MI no eksperimenta kļuvis par ikdienas rīku vairāk nekā pusei interneta lietotāju. Jaunieši 16–24 gadu vecumā to lieto 91,3 % gadījumu, skolēni un studenti – 95,8 %. Arī vidējā paaudze un seniori ir pieslēgušies: 45–54 gadu grupā īpatsvars dubultojies, 65–74 gadu grupā trīskāršojies līdz 18,4 %. Tas nozīmē, ka tehnoloģija vairs nav tikai Rīgas un jauniešu stāsts, kaut Rīgā lietotāju joprojām ir visvairāk – 65,2 %.

Taču skaitļi, kas man šķiet svarīgāki par pašu 58,2 %, ir citi. No tiem, kuri MI nelieto, tikai 1,3 % kā iemeslu min datu drošību un privātumu, bet 1,1 % – ētiskus apsvērumus. Galvenais iemesls ir «nav vajadzības» (27,4 %). Tātad bažas par to, kas notiek ar personas datiem un cik uzticama ir atbilde, sabiedrībā vēl gandrīz nav iesakņojušās. Tikmēr fakta pārbaude, kaut arī pieaugusi, joprojām aptver mazāk nekā trešdaļu lietotāju.

Šī plaisa ir riskanta. Jo biežāk cilvēki paļaujas uz MI tekstiem, attēliem un kopsavilkumiem, jo lielāka ir iespēja, ka kļūda, izdomājums vai manipulācija aiziet tālāk bez pārbaudes. Skolās, kur gandrīz visi jau lieto MI, tas nozīmē arī jautājumu par to, ko skolēni mācās vērtēt paši. Darba vietās, kur MI lieto tikai ceturtā daļa, risks ir otrādi – ka daļa darbinieku eksperimentē bez skaidriem noteikumiem, bet otra daļa paliek ārpusē.

Var iebilst, ka 26,9 % fakta pārbaudītāju ir labs progress, un CSP dati to apstiprina: pieaugums pret 20,1 % gadu iepriekš ir reāls. Jaunieši un cilvēki ar augstāko izglītību pārbauda biežāk. Tomēr, ja MI lietotāju īpatsvars audzis gandrīz pusotru reizi, bet kritiskā pārbaude tikai par 6,5 procentpunktiem, tempos nav līdzsvara. Tehnoloģija ienāk ātrāk, nekā ieradums to apšaubīt.

Mans secinājums: 58,2 % ir labs signāls par gatavību jauniem rīkiem, bet nākamā gada galvenais mērķis nedrīkst būt tikai vēl lielāks lietotāju skaits. Svarīgāk, lai pieaugtu to īpatsvars, kuri zina, kad MI atbildei uzticēties, kad to pārbaudīt un kādu informāciju tai nedot. Atklāts paliek jautājums, vai skolas, darba devēji un valsts to uztvers kā digitālo pratību, nevis tikai kā jaunu lietotņu modes vilni.